12. decembra vakarā mēs
(Rihards Vosulis – Grigulis un Kristaps Gruševs) uzsākām ceļu uz Varšavu, lai
piedalītos Warsaw OPEN 2014 debašu turnīrā. Ceļu aizsākām Rīgas autoostā un ātri vien rausāmies
iekšā „LUX EXPRESS” autobusā, kuram bija tik ļoti izdevīgais piedāvājums
braucienam uz Polijas galvaspilsētu un atpakaļ. Autobusā daudz vietas kājām,
monitoriņi katram ar iespēju skatīties filmas, klausīties mūziku, pasērfot
internetā. Īsi sakot – ceļš līdz Viļņai, kur mums bija jāpārsēžas, bija tīrais
baudījums. Viļņā izkāpām no tik ērtā busiņa un pārsēdāmies pēc
nosaukuma mazliet piezemētākā „Simple Express”. Lai gan visas piedāvātās
ekstras bija būtībā tādas pašas, taču vietas kājām bija mazāk. Tas gan nebija
īpaši pozitīvs fakts, jo no Viļņas līdz Varšavai bija jābrauc 8 stundas, bet ko
gan neizdarīsi debašu vārdā.
Pēc garā nakts pārbrauciena, kurš nogurdināja vairāk kā
Arta mūžīgi iedotās 2. vietas, beidzot bijām sasnieguši mūsu mērķi – Varšavas
centrālo autoostu. Tur gan ieradāmies ļoti agri, ap plkst. 5:40 no
rīta. Līdz ar to mums bija daudz laika, līdz varēsim iečekoties savā hostelī,
kurš mums bija rezervēts uz plkst. 14:00. Tā kā neredzējām kādu labāku alternatīvu, nolēmām doties
uz bibliotēku, jo bijām itin droši, ka tur būs iespējams uzlādēt datorus un
telefonus, kā arī tikt pie interneta. Uzsākām
bibliotēkas meklēšanas misiju. Varšava nav gluži Valmiera, kur visu var mierīgi
sasniegt ar kājām, tādēļ kluci nogājām itin iespaidīgu, līdz atradām
nepieciešamo ēku... vismaz mums tā likās. Jo, kā izrādās, šī bibliotēka nebija
publiskā bibliotēka, kā mēs bijām cerējuši. Tad nu vīlušies nolēmām staigāt pa
pilsētu. Turpat netālu no bibliotēkas pamanījām skolēnu bariņus,
kuri visi kā viens plūda uz kādu moderna izskata ēku. Iegājuši pačekot, kas tur
īsti notiek noskaidrojās, ka tas ir Kopernika zinātnes muzejs. Vieta, kur ir
dažādi interaktīvi zinātniski rīki, kuri lieliski izskaidro fizikas un kosmosa
likumus. Tā kā mums nekas labāks nebija padomā, tad nolēmām samaksāt 16 zlotus
(rupji rēķinot 4 euro) un metāmies zinātnes skavās. Ko apskatīt bija daudz,
turklāt tas bija ļoti interesanti, tādēļ
stundas paskrēja nemanot. Dažbrīd nevarēja saprast, kuri ir vairāk
ieinteresēti, mēs vai skolēnu bari, kuru tur tiešām bija daudz.
Tad nu beidzot jau praktiski bija situsi stunda, kad
varējām beidzot tikt nolikt mantas un ierušināties savā hosteļa istabā.
Istabiņā palikām ar 2 studentiem no Polijas, kuri arī piedalījās turnīrā. Piektdien bija paredzēta arī meistarklase pie turnīra
galvenā tiesneša Michael Shapira, kurš ir viens no pasaules
labākajiem debatētājiem un Vīnes European Universities Debating Championship 2015 galvenais tiesnesis. Tad nu visi debatētāji kopīgi devāmies izmantot šo iespēju. Meistarklasē mācījāmies par to ,kā veidot savu runu tā,
lai citu komandu runas izskatītos daudz mazsvarīgākas, no kuras puses un kad
labāk pieņemt jautājumus, kā reaģēt uz pēkšņām izmaiņām debates laikā un
daudzas citas ļoti noderīgas lietas. Tāda līmeņa meistarklasi Latvijā, vismaz
es, neatminos klausījies.
Kad šī oficiālā daļa bija beigusies devāmies uz vienu no
pilsēta bāriem, kur norisinājās „ice breaking” ballīte. Respektīvi, pasākums,
kur pie glāzes ūdens vai kāda ūdens izstrādājuma bija iespēja vairāk iepazīt citus
turnīra dalībniekus un padarīt visu gaisotni daudz mazāk formālu, jo debašu
cilvēki taču ir jautri ļaudis. Nākamais rīts iesākās itin smagnēji, jo došanās uz
turnīru bija paredzēta jau 7:50, bet socializēties bijām beiguši itin vēlu. Lai
vai kā, bet visi kaut kā izrausās no tik siltajiem Puffa hostel apartamentiem
un devās uz vidusskolu (jā, pirmā turnīra diena norisinājās nevis augstskolā,
bet vidusskolā). Pavisam ne pēc ilga laika sasniedzām savu galamērķi.
TURNĪRS
Turnīrā bija paredzēti 4 raundi, katrā no tiem 7 minūšu
runas (angļu valodā). Pēc 4 raundiem 8 labākās komandas (kopā bija 40 komandas)
iekļūst pusfinālā. Turnīrā bija ieradušās daudzas spēcīgas un ne tik
spēcīgas komandas no daudzām Eiropas valstīm – Polijas, Latvijas, Vācijas,
Lietuvas, Baltkrievijas, Turcijas, Slovākijas u.c. Komandu skaits, kā jau
minēju, bija 40. Bet diemžēl pāris komandas bija nolēmušas nepagodināt turnīru
ar savu klātbūtni, tādēļ tika izveidotas pāris „swing” komandas, kuras
sastāvēja no turnīra tiesnešiem.
Pēc īsajām oficiālajām uzrunām un pamata jautājumu
noskaidrošanas turnīrs varēja sākties.
Pirmā rezolūcija: THW kick Turkey out NATO.
Mums ar
Kristapu patrāpījās 2. valdības loma. Nopriecājāmies, ka neesam 1. valdībā, jo
nebijām absolūti droši kādēļ tas būtu jādara. Istaba noformējās ļoti spēcīga,
jo tajā bija pagājušā gada čempioni, kā arī vēl kāda komanda, kura vēlāk spēja
iekļūt pusfinālā. Pati debate galvenokārt ievirzījās par jautājumiem, kuri
saistīti ar musulmaņiem un ISIS. Debatē uzvaru izcīnīja pagājušā gada čempioni.
Mums ar Kristapu nācās samierināties ar 4. vietu, kas mums šķita mazliet
netaisni, jo 3. vietas komanda praktiski nedeva mums materiālu ar kuru strādāt.
Bet nu kā ir tā jādzīvo. Pēc šīs debates nospriedām, ka sliktāk jau vairs
nebūs.
Otrā
rezolūcija: THBT female workers should
create and join women only worker unions.
Šajā debatē
mums tika 1. valdības loma. Man, kā cilvēkam ar dažbrīd divdomīgiem
izteicieniem, nācās nemitīgi piedomāt pie tā ko saku, jo tas ko teicu nereti
balansēja uz feminisma robežas. Centāmies cik spējām, lai izskaidrotu kā
sievietes ir atšķirīgas un kāpēc viņām vajag tikai sieviešu arodbiedrības, taču
acīmredzot mums tas neizdevās īpaši pārliecinoši. Debatē ieņemta 3. vieta.
Trešā
rezolūcijas info slaids: In Poland statues and
paintings depicting a Jewish person holding coins are known as „The Lucky Jew”.
These are widely bought or given as token of good luck and are said to bring
financial gain to owners or inspire them to be finansially responsible.
Trešā
rezolūcija: THBT Polish goverment should
ban the selling and creation of „Lucky Jew” tokens.
Tikuši pie
otrās opozīcijas lomas mēs centāmies izdomāt kādēļ tas nebūtu jādara. Tā kā
mūsu istabā nebija nevienas komandas no Polijas, tad debate vairāk izvērtās
diezgan vispārīga. Maz tika runāts tieši par poļu cilvēcisko faktoru. Mūsu runas
nenoliedzami bija pašas atraktīvākās un uzmanību saistošākās, bet tā kā 1.
valdība lieliski bija nodefinējusi savus argumentus uz kuriem, diemžēl, 1.
opozīcija nelika neko prātīgu pretī, mēs debatē ieņēmām 2. vietu. Kā vēlāk
noskaidrojām no citām komandām, tad mūsu aizdomas par to, ka Polijas komandām
bijusi priekšrocība apstiprinājās, jo kā izrādījās, tad gandrīz visās istabā
uzvarējušas vietējās komandas, kurām bija vairāk ko pateikt šajā sakarā.
Bija pienācis
laiks 4. raundam. Lai gan mēs ar Kristapu apzinājāmies, ka tikt pusfinālā mums
cerību vairs nav, bijām apņēmības pilni izcīnīt 1. vietu pēdējā raundā, lai
turnīrs būtu aizvadīts ar augšupejošu līkni – no 4. uz 1. vietu.
Ceturtā
rezolūcija: THBT Left wing liberals are
justified in participating in non violent activities aimed at obstructing right
wing conservatives from reaching the voting ballot. (For examples: obstruction
of transport, hiding documents and spreading misinformation)
Pēdējais
raunds kā vienmēr ir slēgts, bet vēlāk noskaidrojām, ka arī šajā debatē ieņēmām
2. vietu. Tas mūs pagalam neapmierināja, jo ticējām, ka pēdējo raundu esam
uzvarējuši.
Līdz ar to pēc 4 debašu raundiem dabūjām 5 no
iespējamajiem 12 punktiem. Kā vēlāk noskaidrojās, lai iekļūtu pusfinālā bija
nepieciešami vismaz 8 punkti, turklāt bija jābūt labiem spīkeru punktiem. Pēc ceturtā
raunda vārds tika dots tiem, kuri vēlējās noreklamēt savu turnīru. Mēs šo
izdevību nelaidām garām un izstāstījām par ViA DK turnīru, kā galvenos punktus
uzsverot lielisku organizētību, kā arī pasakaino ballītes vietu (Avotus) un
skaistās latviešu meitenes.
Pēc turnīra pirmās dienas visi devās atpakaļ uz hosteli,
jo bija vēl dažas stundas laika līdz vakara neformālajai daļai. Atmosfēra bija jauka, jo visi
pasprieda debates un iepazina cits citu tuvāk, jo ne jau katru dienu satiec
cilvēkus no visas Eiropas.
Nākamajā rītā sākās pusfināla raundi, kuros iekļuva tikai
patiešām spēcīgas komandas, kuras angļu valodu pārvaldīja plūstošāk kā mēs
latviešu.
Pusfināla rezolūcija: This house, as Cuba, would announce that it is halting all Ebola Aid to
western Africa until the American Embargo is lifted.
Pusfināls,
kuru mēs vērojām bija tiešām kvalitatīvs un aizraujošs. Galvenokārt debate
izvērtās par to vai Kubai vajag embargo atcelšanu vai nē.
Pēc pusfināla sekoja pusdienas un
paziņojums par komandām, kuras iekļuva finālā.
Fināla rezolūcija vēstīja: THBT the EU should offer all
African-Americans in the United States permanent permission to stay and work in
the EU.
Debatē,
pašsaprotami, tika tikai spēcīgākās komandas. Galvenais jautājums ap kuru
debate grozījās bija par to, kādēļ tieši melnādainajiem no Amerikas dot šādas
iespējas un kā tas ietekmēs Eiropas un Amerikas ekonomiku.
Uzvaru izcīnīja komanda Gogol
Bordello ar dalībniekiem Martyna Stysło and Manos Moschopoulos.
Pēc turnīra mums ar Kristapu bija vēl 8 stundas līdz
autobusam. Nolēmām šo laiku īsināt aizejot uz Otrā Pasaules kara muzeju, kuru
mums apmeklēt bija ieteikusi Līga. Muzeju it kā atradām, bet nesapratām vai jau
ir pārāk vēls vai vienkārši nezinām kā tikt iekšā, bet fakts kā tāds, ka to
neapmeklējām. Nolēmām aiziet uz kinoteātri un noskatīties kādu filmu laika
īsināšanai. No sirds izvazājāmies pa iepirkšanās centru, kurš bija tiešām
milzīgs un devāmies skatīties filmu. Kad filma tuvojās kulminācijai Kristaps (laimīgā kārtā)
konstatēja, ka mums jāsteidzas uz autobusu. Kaut gan autoosta atradās burtiski
turpat pāri ielai, mums nebija ne jausmas, kur ir mums nepieciešamais termināls.
Rikšiem skrējām uz autoostu un nespējam atrast mums nepieciešamo vietu.
Vaicājām darbiniekiem, taču tie arī norādes stāstīja kā nu kurais. Pēc izmisumā
noskraidītām vēl vairākām minūtēm un domas, ka ļoti iespējams, ka nāksies
Polijā uzkavēties vēl ilgāk, betidzot atradām tik izmisīgi meklēto pieturu. Un labi, ka tā, jo jau pēc 2 minūtēm autobuss uzsāka kustību un nevienu nebūtu
gaidījis.
Raksta autors: Rihards Vosulis-Grigulis
Rediģēja: Līga Bērzkalne (jo Rihards, acīmredzot, ir bijis tik aizrāvies ar stāstiem par Varšavu, ka bija uzrakstījis veselas 6lpp)