Vēlreiz par ceturtdienu un zvēriņiem

Ar interesi un lielu prieku piedalījos ceturtdienas sesijā. Lai arī prieks būtu ilgstošs man likas būtiski izcelt dažas ceturtdienas galvenās mācības. Par katru ir kaut kas aizķēries. Galvanie secinājumi no ceturtdienas:

• Ja rezolūcija, kuras pamatā ir morāle un ētika,kas arī tāda bija,* tad paplašinājumā jau īpaši vajadzētu mēģināt nomest valsts vai starptautiskās organizācijas ietvaru un nerunāt par tās ieguvumiem. Drīzāk kā ieguvējus no dzīvnieku paverdzināšanas/tiesību izlīdzināšanas vajag uzstādīt konkrētas sabiedrības vai dabas daļas - bērni, veģitārieši, dzīvnieki, hierarhijas sistēma (šis ir izteikti par paplašinājumu).Kristap, Elīna K.
• Viens indietis, kas protestēs nebūs ietekmīgs spēks, lai izraisītu šķelšanos sabiedrība, kā strīds, kas notiek praida laikā. (ideāls piemērs ja arguemnts ir par mērenu lēmumu pieņemšanu, neizraisot sabiedrībā sķelšanos un tradicionālo vērtību degradāciju) Ar to es gribu pateikt, ka piemēru izvēlei jāpieiet īpaši rūpīgi, jo būs gadījumi, kad no argumenta nosaukums (piem., "vērtības") un/vai izskaidrojošā daļa ir ļoti vāja. Tādos gadījumos piemērs var izglābt. Elīna P., Normund!
• Paplašinājumu ne tikai vajag iznest no valsts ietvara, bet arī no praktisko ieguvumu ietvara. Pasaule būtu brīnišķigāka, ja debatē izskanēti tādi jautājumi, kā kāpēc mēs varam paverdzināt zemāku sugu, kas arī spēj sajūst sāpes un baudu? Ja mēs audzinam dzivniekus nokaušanai, kāda satarpība kādā veidā tiek tiek nogalināti? Barbarisms vai humānisms? Un protams arī tiktu atbildēts uz tiem ar analīzi. Zane, Kārli!
  
• Visiem "ekonomikas arguments" bija kā viens no primāriem, bet, lai to celtu vajag spēcīgi visu ieguvēju analīzi un piedāvāt shēmu, kas reāli strādā, kas sākumā bija visai miglaina, bet biegās jau bija super! Ieteikums: atstāt kā mazāk svarīgo, bet vai arī vispar izņēmt ārā, jo "gaļas eksporta pieaugums", kas bija dominējošais LV gadījumā, nav diez ko spēcīgs bez ekonomikas analīzes. Un vienkarši pasakot, ka iegūs eksprots un valsts tūlīt, tūlīt jau valsts attīstība būs, debatēs īpaši augsu vērtējumu neiegūt.

* Valdība atļaus kaut dzīvniekus pēc islāma tradīcijām.

Šis bija mans redzējums un dzirdējums, varbūt kāds no otras istabas var salikt uzsvarus uz svarīgākajām vērā ņemamajām lietām.

Jūtieties brīvi nepiekrist, bet vispār:
priekā,
Ēriks

Kāpēc demokrātija nestrādā?

Izlasot Ministru Prezidenta paziņojumu un The Economist rakstu par Latviju (visai spēcīgs apakšvirsraksts, starp citu*), pirms gulēt iešanas parakājos bišķi dziļāk un tas man atsauca atmiņā arī dažas BD atziņas.

Aleksis Tokvlis ("Demokrātija Amerikai") 19. gs. sākumā runāja, ka par attīstītu pārvaldi un demokrātiju var runāt tur, kur pilsoņi spējīgi pārvaldīt teritoriju pat tad, ja vienā dienā viņi pamostās, saprotot, ka viņu teritoriju pārvaldošie cilvēki ir prom. Un nenāks vairs atpakaļ. Tāda gadījuma iedzīvotāji ar spējām, kuras tie ieguvuši iesaistoties nevalstiskās kustībās, vēsi pilda pārvaldes funkcijas. Protams, pastāv atšķirība starp globalizācijas laiku un19. gs. štatu pašpārvaldēm, bet princips, ka pilsoniskās iesaistīšanās aktivitātes attīsta iedzīvotāju spējas, veido vienotas vērības, kā rezultātā arī- spēcīgu valsti, kļūst skaidrs.

Kāpēc vienā sabiedrībā cilvēki brīvi var kooperēties, bet citās tas sagādā problēmas? Nepiespiesti iesaistīties cilvēki var tikai tad, ja viņi uzticās cilvēkam, ar kuru nākas sadarboties. Laikā, kad R-Eiropas valstis stiprināja savstarpējo uzticēšanos uz plašiem ideāliem veidotās grupās, Latvijā bija aizliegts veidot brīvprātīgas un vienojošas aktivitātes. Aizliegums toties spēcināja attiecības šaurā ģimeņu, radu un tuvāko draugu lokā. No PSRS laika tas pazīstams kā blats.

Pašreiz valstī strādā kaudze ar ierēdņiem, reprezentatīvām personām un valsts pārvaldes darbiniekiem. Neviens no viņiem (ar retiem izņēmumiem) nav dzimuši pēc 1991. gada. Tas nozīmē, ka neveinam no viņiem tā īsti nemaz nav bijusi iespēja sevi asociēt ar ko vairāk kā savu ģimeni un radiem, jo gluži vienkārši pastāvošā valdība to neļāva.

Identitāte, kas ir parādības par mūsu asociācijām un uztveri par apkārti, nostiprinās 12-18 gados, kad, vērojot apkārtējo paradumus, mēs beidzot paši arī nostiprinām savu uztveri par par to, kas mēs esam, un kā mums jārīkojas attiecīgajā situācijā. Tad arī tiek pārņemti tādi paradumi, kā kontatkēšānās un saskarsme ar citiem, kas lielā mērā attiecināms uz līdzdalību. Acīmredzot 18 gadi nav bijis pietiekams laiks, lai līdzdalības paradumi mainītos, uzticēšanas būtu plašāka kā tikai savā ģimenes lokā un tiktu izveidota plašāka identitāte, kuras pamatā ir kooperējošas aktivitātes un kopīgs labums. Tā rezultātā ir šauri ģimenes un radu sakari, korupcija un blats.

Ir buntīte ar cilvēkiem, kas nav pieredzējuši, nedz blatus, nedz aizliegumu būvēt brīvprātīgas aktiviātes. Gan Latvijā reiz izaugs sabiedrība, kas, valdībai aizejot mājās, varēs vadīt valsti.

Nenoliedzami spiežu uz to, ka kolektīva uz vienotu mērķi balstīta rīcība ir pamatā attīstībai. Jūtieties brīvi, nepiekrist viedoklim!

Priekā, par nākotni!

* Vultures are circling over Latvia

Valdība ļaus mirstošām valodām izmirt!

Kādu laiku atpakļa mēs debatējām par rezolūciju, ka ES ļaus mirstošām valodām izmirt. Piedāvāju ieskatu dažos debates argumentos. Cik atceros, tad definīcija, ar ko īsti mēs saportam izmirstošu valodu, nebija īpaši ierobežojoša, tāpēc arī dažkārt nācās izdzirdēt latviešu valodas piemēru! :)

Galvenie argumenti par rezolūciju bija:

• Valodas loma ir komunikācijas nodorošināšana. Pašreiz ir daudzas valdodas kurās runā salīdzinoši mazs cilvēku skaits un kas īsti nenodrošina komunikāciju un ziņapmaiņu ar lielielu daļu cilvēkiem, bet tiek lietota grupās vai netiek lietota nemaz, bet gan mākslīgi uzturēta. Līdz ar to, ja valoda nevar nodrošināt savu pamatfunkciju, tad nav vērts ieguldīt līdzekļus, lai tikai saglabātu šo valodu dzīvu.
• Mirsošas valdodas neviecina integrāciju. Ja cilvēks visu enerģiju mēģina veltīt savas valodas saglabāšanai, tad viņš nedomā par kopējam sabiedrbīs vērtībām, bet par savām atšķirīgām vērtībām, kas liedz viņa tuvināšānos sabiedrībai kopumā.
  

Opozīcijas argumenti bija:

• Valodas loma nav tikai sazināšanās nodrošināšana, bet arī izzinoša. Starp izmirstošām valodām ir daudz tādas, kas ir ļauj mums uzzināt par cilvēci un daudzām tautām, kas var zinātniski skaidrot daudzus attīstības procesus. Līdz ar to valodas ir nepieciešams saglabāt pat, ja tās pārvalda pārsimts cilvēku un zinātnieki, kas var nodod zināšanas tālāk. Tieši šī iemesla dēļ mēs zoodārzos turam izmirstošu sugu dzīvniekus, lai ari no viņiem mums nekāda praktiska ieguvuma nav.
  
• Iedzīvotāju daļa, kas pārstāv konkrēto izmirstošo valodu atsvešināsies un neuzticēsies nedz ES nedz vietējai valdībai, kas jutīs, ka tā nerūpējas par iedzīvotāju kultūras saglabāšanu. Kā arī kultūras dadzveidību, tas var novest pie to iedzīvotāju atsvešināšanas un norobēžošanās no pārējās sabiedrības daļas.

Man liekas, ka šī debate ir dziļāka un argumentu analīze ne tuvu neaprobežojas ar šiem, katras puses, diviem argumentiem. Tā pat arī man ir šaubas, ka opozīcijas otrais arguments ir visai "universāls", jo izskan katrā otrajā debatē :)

P.s. Ja kādam ir kādas ideajas, nekautrējieties tās izpaust pie komentāros!

Prezentācija par Irānas - ASV konfliktu!

Esiet sveicināti visi VIA Debašu Kluba debatētāji! :)

Tātad, pēc Ērika lūguma, tad nu es (tautā saukta par Kriksi) esmu sagatavojusi prezentāciju par Irānas un ASV konfliktu. Tie, kuri varbūt nejūtas tik spēcīgi šī konflikta priekšvēsturē, risināšanas gaitā un galvenajās problēmās, tad tā ir lieliska iespēja uzzināt kaut ko jaunu paplašinot savu redzes loku vai arī gluži pretēji, nostiprināt jau esošās zināšanas. Sniedzot nelielu ieskatu par prezentācijas saturu, jāpiemin, ka šis ir ekonomisks konflikts starp Irānu un ASV, kur tiek risināti jautājumi par Irānas aktīvās slepenās kodolprogrammas attīstību un ballistisko rekešu ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu. Būtisks jautājums ir - "Kāpēc ASV tik ļoti satraucas par šo Irānas soli, proti, attīstīt kodolprogrammu". Protams, tie ir ekonomiskie apsvērumi no ASV puses, kā arī bailes no savas ietekmes zaudēšanas šajā "lauciņā", jo ASV ir tā valsts, kura eksportē 50% šo stratēģisko materiālu. Līdz ar to, konkurence ir viens no baiļu avotiem. Jāpiebilst ir arī tas, ka Irāna ļoti aktīvi atbalsta dažādus teroristu grupējumus, kas arī no ASV puses rada pamatotas bažas. Pašlaik izskatās, ka Irānas pusē ir "stiprākās kārtis" ar kuru palīdzību tad arī aktīvi tiek manipulēts.
Tādēļ, ja ir interese par sīkākām šī konflikta detaļām, tad pirmdien, angļu debašu laikā, plkst. 18:00, ir iespēja to noskaidrot!
Uz tikšanos!

Debate - BP Smokers Pay Own Medical Expenses

Tātad, trijatā (Es, Kristapiņš, Marta) tiesājot debati, vai smēķētājiem būtu jāsedz savi veselības ārstēšanas izdevumi, mēs izlēmām, ka debate bija ļoti zema līmeņa. Pirmo vietu, mūsuprāt, ieguva 2. opozīcija, jo viņu paplašinājums, vai smēķētāji ir upuri?- bija pārāks par pārējo komandu sniegumu. Otrā valdība, lai arī ar labām runām, palika pēdējā vietā, jo ar savu runu iedūra mugurā 1. valdībai. Par 2. un 3. vietu risinājās spraigas debates, jo Martas viedoklis atšķīrās no vairākuma, bet rezultātā izdevās izelmt, ka pārāka bija 1. valdība, jo, lai arī ar sliktu plānu un viduvēju otro runu, tā bija labāka par 1. opozīciju, kuras 1. runātāja slikti atspēkoja valdības argumentus un nāca klajā tikai ar vienu argumentu, kas tika atkārtoti lietots kā 3 argumenti. 1. opozīcija bija vissliktātā, bet tā kā 2. valdība iedūra mugurā 1. valdībai, tad 1. opozīcija tomēr ieguva 3. vietu. Mūsuprāt, tomēr šī debate bija diezgan zema līmeņa un to skatīties bija mokoši.

Vai tradiconālā pamatizglītība ir slikta?

Vakar ViA debašu klubā norisinājās interesanta, filosofiska vērtību debate par to vai tradicionālā izglītības sistēma pamatlīmenī ir sniegusi vairāk slikta nekā laba. Atsevišķi argumenti ir nedaudz papildināti.

Valdības argumenti bija:

• Tradicionālā pamata izglītības sistēma neļauj katram indivīdam izpaust savas īpašās radošas tieksmes. Katram indivīdam ir savas spējas un talanti, kas nav iekļaujami kopējā, visas sabiedrības veidotā izglītības modelī, un apslēpē talantus. Ja sākotnēji indivīdi ar atsevišķām spējēm tiek iekļauti kopējā rāmi, tad tie iemācās domāt šajā ietvarā un vēlāk nespēj izpaust, iespējams savu radošumu, jo viņiem jau ir iedota kaut kāda sistēma iekš kuras jādomā (pieraduši pie tās) un viņi vairs nespēs domāt "out of the box", kas bieži vien ir nepieciešams, piemēram, dažādu problēmu risināšanai.
  
• Atzīmju sistēma nav motivējoša. Pašreizējā sistēmā atzīmju vērtējumu izlkšana ir tendēta uz vienveidīgu motivāciju - tikai labs (10 balles) vai slikts (1 balle). Taču tas, kas ir labs vienam nenozīme, ka tas būs labs citam. Un skolēniem, kam nepadodās, piemēram, matemātika, zūd motivācija. Veidojas vienveidīga sistēma - vai nu tu esi pareizs vai nepareizs.
  
• Izglītības sistēmas vide un prasības, ko uzspiež pašreizējā izglītība rada pārslodzi, kas noved pie psiholiģiskām traumām. Ja skolēnam jau pašos pamatos tiek uzspieststi atsevišķu priekšmetu kopums (piem., latviešu valoda, matemātika, literatūra), kas iespējams viņam nemaz nepadodas, tad skolēnam rodās pārlieku liela slodze un tā vietā, lai skolnieka uzmanība tiktu koncetrēta uz to, kas viņam patīk un padodās, viņš mācās daudz nevajadzīgu lietu, kas noved pie pārslodzes un izraisa psiholoģiskas traumas.
  

Opozīcijas, lai uzvarētu centās pierādīt, ka :

• Pamtzināšanas ir nepieciešamas, lai veidotu daudzpusīgu skatu uz dzīvi Ir nepieciešmas iedod pamatzināšanu rāmis, kas dod ieskatu daudzās zinānēs, bet limitētā daudzumā, lai zinātu, kādas lietas ir būtiskas un pēc tam vēlākas izglītības sistēmas indivīds savu izvēli var balstīt uz savām vēlmēm un talaniem.
  
• Pamatzināšanu bloki ierobežo cilvēku un veido disciplīnu, kas nepieciešama, lai nebūtu nepakļaušanās citās jomās. Ja iedzīvotāji jau pašos pirmsākumos viedosies kā indivīdi (katrs ar savām atšķirīgām vēlmēm un vajadzībām, kuras mēģinās), tad nepakļaušanas un individualitātes pieeja izpaudīsies visās jomas. Piemēram, indivīdi nevēlēsies pakļauties arī likumiem un citām sabeidrības visparpieņemtām normām, kas nepieciešamas vienotai sabiedrības funkcionēšanai. Tapat arī iekļaut konkrētā rāmī nepieciešams lai veidotu sabiedrības kopumu, nevis atsevišķus indivīdus.
  

• Indivīda izvēle jau primssākumos novēdīs pie populārāko nodarbošanos pārprodukcijas. Sākuma izvēle, kad indivīds koncentrējās uz nozari, kas "it kā" viņam padodas , viņš neizvēlēsies to kas viņam padodās, bet gan to kas sabiedrībā dominē, kā "labs". Jo sabiedrības doma un sociālās lomas vērtības (kas izpaužas caur ģimeni vai citiem sabiedrības locekļiem) atstāj pārāk spēcīgu iespaidu uz indivīda izvēli, lai viņa izvēlē nenāktu no iekšas, bet gan no sabiedrībā vispārpieņemtām normām. Tādējādi viņa izvēle neattīstītīs ne viņa patiesos talantus, ne sabiedrībai būs labums no indivīda, jo vairāki vēlēsies piemēram būt mākslinieki, aktieri, vai citas profesijas, kas sabiedrībā būs populārā. Galarezultātā veidosies haos.

Šie bija debates pamata argumenti. Ja kādam ir kādas idejas par to kādi vēl varētu būt argumetni, vai arī kādas var būt esošo argumetnu vājās puses, nekautrējieties, bet komentējiet vai arī izveidojiet jaunu ziņu ar Jūsu argumentu vai argumentācijas plūsmu! :)