Kāsu laiku atpakļa mēs debatējām par rezolūciju, ka ES ļaus mirstošām valodām izmirt. Piedāvāju ieskatu dažos debates argumentos. Cik atceros definīcija, ar ko īsti mēs saportam izmirstošu valodu nebija īpaši ierobežojoša, tāpēc arī dažkārt nācās izdzirdēt latviešu valodas piemēru! :)
Galvenie argumenti par rezolūciju bija:
Galvenie argumenti par rezolūciju bija:
- Valodas loma ir komunikācijas nodorošināšana. Pašreiz ir daudzas valdodas kurās runā salīdzinoši mazs cilvēku skaits un kas īsti nenodrošina komunikāciju un ziņapmaiņu ar lielielu daļu cilvēkiem, bet tiek lietota grupās vai netiek lietota nemaz, bet gan mākslīgi uzturēta. Līdz ar to, ja valoda nevar nodrošināt savu pamatfunkciju, tad nav vērts ieguldīt līdzekļus, lai tikai saglabātu šo valodu dzīvu.
- Mirsošas valdodas neviecina integrāciju. Ja cilvēks visu enerģiju mēģina veltīt savas valodas saglabāšanai, tad viņš nedomā par kopējam sabiedrbīs vērtībām, bet par savām atšķirīgām vērtībām, kas liedz viņa tuvināšānos sabiedrībai kopumā.
Opozīcijas argumenti bija:
- Valodas loma nav tikai sazināšanās nodrošināšana, bet arī izzinoša. Starp izmirstošām valodām ir daudz tādas, kas ir ļauj mums uzzināt par cilvēci un daudzām tautām, kas var zinātniski skaidrot daudzus attīstības procesus. Līdz ar to valodas ir nepieciešams saglabāt pat, ja tās pārvalda pārsimts cilvēku un zinātnieki, kas var nodod zināšanas tālāk. Tieši šī iemesla dēļ mēs zoodārzos turam izmirstošu sugu dzīvniekus, lai ari no viņiem mums nekāda praktiska ieguvuma nav.
- Iedzīvotāju daļa, kas pārstāv konkrēto izmirstošo valodu atsvešināsies un neuzticēsies nedz ES nedz vietējai valdībai, kas jutīs, ka tā nerūpējas par iedzīvotāju kultūras saglabāšanu. Kā arī kultūras dadzveidību, tas var novest pie to iedzīvotāju atsvešināšanas un norobēžošanās no pārējās sabiedrības daļas.
P.s. Ja kādam ir kādas ideajas nekautrējieties tās izpaust pie komentāros!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru