otrdiena, 2009. gada 13. janvāris
es ar atļaušos nedaudz piesārņot šejieni.
diezgan interesanti notikumi šodien. okej, varu saprast cilvēku neapmierinātību ar to, ka ir sūdīgi, ar to, ka atlaiž no darba. varu saprast to, ka jaunizveidota partija vēlas sevi pareklamēt uz masu neapmierinātības rēķina, lietojot populistiskus saukļus, kas būtībā neko nemainītu. ko nevaru saprast ir tas, kāpēc jādemolē valsts īpašums. kā izrādās valstij trūkst naudas, lai uzturētu daudzus atlaisots cilvēkus, lai daudziem maksātu algas. kādā veidā kaut kā palīdzēs vēl lielāku zaudējumu radīšana? kāds tādā veidā domā, ka var ietekmēt valdības lēmumus vai tamlīdzīgi? ne jau no viņu kabatas kaut kas tur tiek atmaksāts, viņiem ir pajāt. ne jau ar "atlaist saeimu" var kaut ko panākt, bet ar "reformēt vēlēšanu likumu", "tagad par saeimu kunkstošos atsaldeņus informēt, ka viņi paši jau tikai viņus ievēlēja un par savām kļūdām jāatbild pašiem". nedaudz nenāktu par sliktu informēt cilvēkus, ka krīzi izraisīja ne jau saeima vai valdība(suprise suprise!!), bet gan tas ka cilvēki paņēma daudz kredītus un idiotiski tos tērējot stimulēja patēriņu un radīja ilūziju, ka valstī notiek ekonomikas attīstība. tad balstoties uz savu ilūziju pieprasīja milzīgas algas, jo ar savu kredītu patēriņu bija radījuši inflāciju. man kaut kā liekas, ka šiem cilvēkiem vajadzētu kaut kā drīzāk saprast, ka viņi paši sačakarēja situāciju valstī, nevis kāds mistisks ministrs vai kāds cits. viegli ir padirst istabā uz paklāja, saspraust tur sērkociņus un tad vainot mājas saimnieku, ka tas ielaidis istabā ezīti. par ko mājas saimnieku varētu vainot būtu tas, ka viņš dirsējam nesadeva pa ausi, tad, kad viņš sāka ķēzīt istabā. ļoti stilīgi protams ir tēlot norūpējušos par valsts ekonomiku un vienlaikus to graut, jo izdemolētās mentu mašīnas un izsistie logi kaut kā man liekas nepalīdzēs zemajām algām, tās pat panāks pretējo. šis būtu gadījums, kad Latvija varētu mācīties no austrumu kaimiņa demonstrāciju apspiešanā. omons(šeit var ievietot citas specvienības nosaukumu) ar stekiem, asaru gāzi, ūdens metēju tos kas demolē apspiest ar autobusiem prom, saskaitīt zuadējumus un izdalīt uz galviņām un likt samaksāt + cietumods. nav ko taisīt sūdus, ja zin kas par to var būt. līdz sāka demolēt viss ok - brīvi izpaust viedokli, pulcēties viss kārtībā. domāt ka kaut ko var panākt demolējot utt. un vēl nosaukt to par ceturto atmodu? tikai ar steku un represijām tādus ārstēt. valstij nav tiesību vērstes pret saviem pilsoņiem ar vardarbību, tā pat kā tautai(pareizāksakot dažiem atsaldētiem indivīdiem) nav tiesību vērsties pret valsti neleģitīmos veidos, ja vien valsts pamatīgi nepārkāpj pilsoņu tiesības(kas pašlaik kautkā nenotiek). žēl ka netika pielietotas adekvātas metodes, varbūt kaut ko iemācītos uz priekšdienām. ā un jā es esmu fašists, kas ir pret cilvēktiesībām un tamlīdzīgi, tas jau kaut kā sen ir noskaidrots.
Vai katra nākamā paaudze paliek arvien dumjāka?
Droši vien ne vienu reizi vien ir nācies dusmoties vai šokēties par perversām, netradicionālām jauniešu darbībām, kas nenoliedzami noved pie secinājuma par to, ka indivīda brīvība, kas ļauj katram apmierināt dzīvnieciskās tieksmes, nākusi tikai par ļaunu inidvīda attīstībai. Secinājums ir nepārprotmas - ka katra nākamā paaudze kļūst arvien stulbāka!
The Ekonomist debašu sērijā tieši šobrīd notiek debate par šo tēmu. Rezolūcija: This House belives that in its appetite for culture, the world is more wising up, than it is dumbing down. Kā jau var noprast debate ir par kultūras attīstību un arī to kā internets to ir ietekmējis. Opozīcija vairāk koncentrējas uz pašreizējās situācijas apskatu par stubajiem jauniešiem, kas, lai arī mācās augstskolā, neprot lastīt pasaules karti un to, ka izglitības pieejamības vairākumam ir sabojājusi izglītības kvalitāti kopumā. Būtībā uzskatot, ka apetīte pēc kultūras nav augusi, kas arī atsaucās dumjošanos (likās interesants tūlkojums - dumbing down:))
Savukart, pozicija uzskata, ka ar vien vairāk jauniešu un pieaugušie sāk interesēties par kultūru. Argumenti balstās uz informācijas pieejamību, ko radījis internets un inoformācijas ir pieejamība visiem, kas to vēlas iegut. Classic FM, International Herald Tribune, kuru apmeklētāju loks ir audzis līdz ar interneta izplatību, ir tikai daži piemeri izglītotām masām. Tā pat arī notiekošā online debate ir piesiatījusi neskaitāmus "līdzisekotājus", kas bez interneta klātbūtnes nekad nebūtu iesaistījušies, jo gluži vienkārši - viņiem nebūtu tādas iespējas. Tas, ko pozīcijas pārstāvis, Inteligent Life redaktors (ieteiktu izlasīt viņa pozīciju), apgalvo, ir, ka gudrība ir izplatījusies caur informāciju, kas tagad ir pieejama visiem, kas to vēlas. Kaut vai tas, ka blogi piedāvā izpaust savas domas, kas ir ekvivalents literatūrai, un, ja agrāk rakstīšanu varēja uzskatīt par elitistu parādību, tad pašreiz visiem ir dota iespēja izpausties, tikt kritizētām un savas sajūtas rādīt pasaulei tikai ar pāris darbībām.
Un kā jums liekas, mēs esam stulbāki, nekā mūsu senči un vai pašreiz sīči, būs stulbāki par mums? Es zinu, ka Kriksim točna bija viedoklis! :)
Tiekamies debašu sesijā pavisam drīz.
The Ekonomist debašu sērijā tieši šobrīd notiek debate par šo tēmu. Rezolūcija: This House belives that in its appetite for culture, the world is more wising up, than it is dumbing down. Kā jau var noprast debate ir par kultūras attīstību un arī to kā internets to ir ietekmējis. Opozīcija vairāk koncentrējas uz pašreizējās situācijas apskatu par stubajiem jauniešiem, kas, lai arī mācās augstskolā, neprot lastīt pasaules karti un to, ka izglitības pieejamības vairākumam ir sabojājusi izglītības kvalitāti kopumā. Būtībā uzskatot, ka apetīte pēc kultūras nav augusi, kas arī atsaucās dumjošanos (likās interesants tūlkojums - dumbing down:))
Savukart, pozicija uzskata, ka ar vien vairāk jauniešu un pieaugušie sāk interesēties par kultūru. Argumenti balstās uz informācijas pieejamību, ko radījis internets un inoformācijas ir pieejamība visiem, kas to vēlas iegut. Classic FM, International Herald Tribune, kuru apmeklētāju loks ir audzis līdz ar interneta izplatību, ir tikai daži piemeri izglītotām masām. Tā pat arī notiekošā online debate ir piesiatījusi neskaitāmus "līdzisekotājus", kas bez interneta klātbūtnes nekad nebūtu iesaistījušies, jo gluži vienkārši - viņiem nebūtu tādas iespējas. Tas, ko pozīcijas pārstāvis, Inteligent Life redaktors (ieteiktu izlasīt viņa pozīciju), apgalvo, ir, ka gudrība ir izplatījusies caur informāciju, kas tagad ir pieejama visiem, kas to vēlas. Kaut vai tas, ka blogi piedāvā izpaust savas domas, kas ir ekvivalents literatūrai, un, ja agrāk rakstīšanu varēja uzskatīt par elitistu parādību, tad pašreiz visiem ir dota iespēja izpausties, tikt kritizētām un savas sajūtas rādīt pasaulei tikai ar pāris darbībām.
Un kā jums liekas, mēs esam stulbāki, nekā mūsu senči un vai pašreiz sīči, būs stulbāki par mums? Es zinu, ka Kriksim točna bija viedoklis! :)
Tiekamies debašu sesijā pavisam drīz.
sestdiena, 2009. gada 3. janvāris
Zini ko spēj vai spēj, ko zini?
Laimīgu Jauno gadu un visu pārējo.
Ņemot vērā to, ka tikko ir iesācies jauns gads, debašu sesijas vēl nav atsākušās un visi cenšas palēnām iešūpoties, es vēlējos padalīties ar Jums un pajautāt Jūsu viedokli par vienu diezgan filosofisku domu, par kuru nācās dzirdēt šo dienu laikā.
Pēc Jūsu domām, kas ir svarīgāk priekš indivīda attīstības, kas, protams, var novest pie sabiedrības attīstības.
Kas ir svarīgāk, apzināt savas reālās spējas, respektīvi, zināt, ka Tu spēj kaut ko izdarīt, vai arī svarīgāk ir izdarīt to, ko Tu zini? Kā piemēru šeit var izmantot mums visiem tik ļoti tuvās debates. Kas ir svarīgāk, zināt to, ka debatē spēj uzvarēt un dzīvot ar tādu pārliecību, vai arī vienkārši uzvarēt un tad uzzināt to, ka Tu to vari izdarīt? :-)
Es zinu, Jūs sākumā teiksiet, ka nozīmīgāks ir otrs variants, kura laikā indivīds to izdara un tad uzzin, ka spēj to izdarīt, bet es uzskatu, ka pirmais variants ir diezgan noderīgs, lai indivīds spētu pilnvērtīgāk un efektīvāk izbaudīt dzīvi- dzīvojot diezgan iedomīgi, bet tomēr dzīvojot :-)
Vēlreiz novēlu Jums visiem laimīgu un panākumiem bagātu Jauno 09 gadu,
Priekā!
Ņemot vērā to, ka tikko ir iesācies jauns gads, debašu sesijas vēl nav atsākušās un visi cenšas palēnām iešūpoties, es vēlējos padalīties ar Jums un pajautāt Jūsu viedokli par vienu diezgan filosofisku domu, par kuru nācās dzirdēt šo dienu laikā.
Pēc Jūsu domām, kas ir svarīgāk priekš indivīda attīstības, kas, protams, var novest pie sabiedrības attīstības.
Kas ir svarīgāk, apzināt savas reālās spējas, respektīvi, zināt, ka Tu spēj kaut ko izdarīt, vai arī svarīgāk ir izdarīt to, ko Tu zini? Kā piemēru šeit var izmantot mums visiem tik ļoti tuvās debates. Kas ir svarīgāk, zināt to, ka debatē spēj uzvarēt un dzīvot ar tādu pārliecību, vai arī vienkārši uzvarēt un tad uzzināt to, ka Tu to vari izdarīt? :-)
Es zinu, Jūs sākumā teiksiet, ka nozīmīgāks ir otrs variants, kura laikā indivīds to izdara un tad uzzin, ka spēj to izdarīt, bet es uzskatu, ka pirmais variants ir diezgan noderīgs, lai indivīds spētu pilnvērtīgāk un efektīvāk izbaudīt dzīvi- dzīvojot diezgan iedomīgi, bet tomēr dzīvojot :-)
Vēlreiz novēlu Jums visiem laimīgu un panākumiem bagātu Jauno 09 gadu,
Priekā!
Abonēt:
Ziņas (Atom)