Laimīgu Jauno gadu un visu pārējo.
Ņemot vērā to, ka tikko ir iesācies jauns gads, debašu sesijas vēl nav atsākušās un visi cenšas palēnām iešūpoties, es vēlējos padalīties ar Jums un pajautāt Jūsu viedokli par vienu diezgan filosofisku domu, par kuru nācās dzirdēt šo dienu laikā.
Pēc Jūsu domām, kas ir svarīgāk priekš indivīda attīstības, kas, protams, var novest pie sabiedrības attīstības.
Kas ir svarīgāk, apzināt savas reālās spējas, respektīvi, zināt, ka Tu spēj kaut ko izdarīt, vai arī svarīgāk ir izdarīt to, ko Tu zini? Kā piemēru šeit var izmantot mums visiem tik ļoti tuvās debates. Kas ir svarīgāk, zināt to, ka debatē spēj uzvarēt un dzīvot ar tādu pārliecību, vai arī vienkārši uzvarēt un tad uzzināt to, ka Tu to vari izdarīt? :-)
Es zinu, Jūs sākumā teiksiet, ka nozīmīgāks ir otrs variants, kura laikā indivīds to izdara un tad uzzin, ka spēj to izdarīt, bet es uzskatu, ka pirmais variants ir diezgan noderīgs, lai indivīds spētu pilnvērtīgāk un efektīvāk izbaudīt dzīvi- dzīvojot diezgan iedomīgi, bet tomēr dzīvojot :-)
Vēlreiz novēlu Jums visiem laimīgu un panākumiem bagātu Jauno 09 gadu,
Priekā!
Es uzskatu, ka tomēr otrais, jo ok, pirmajaa variantaa cilvēks domaa ka var uzvaret un ir kruts, bet tomēr tu nekad nevari par to būt 100% parliecināts, un iespējams, ka dzili maldies. Pie tam meģinot kaut ko reāli sasniegt (uzvarēt) cilvēks vairak pilnveido sevi, nevis tiki guļ uz lauriem.
AtbildētDzēst+ veiksmīgu mums visiem 2009! ;)
Nu jā Kristap, nevar Tev nepiekrist, bet nu par to gulēšanu uz lauriem- Tu jau nevari gulēt uz lauriem, ja neesi sasniedzis neko, Tu vienkārši dzīvo ar domu sevī, ka spēj kaut ko sasniegt :-)
AtbildētDzēstBet otrs variants paredz to, ka cilvēks sasniedz un tad uzzin, ko var un ko ir spējīgs. Es negribu oponēt vai aizstāvēt kādu no šīm pusēm, bet man šķiet, ka šis variants paredz lielāku iespējamību cilvēkam gulēt uz lauriem, jo viņš jau būs sasniedzis to, ko viņš zin ;-)
Manā gadījumā Reiņa izvirzītie uzstādījumi lika nopietni padomāt, izsverot katras puses nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā. Viennozīmīgu atbildi nespēju rast, bet,ja turpināšu par to domāt, iespējams nonākšu pie secinājuma, kura no pusēm manī raisa lielāku pārliecību. Bet es nevaru atturēties no saviem spriedelējumiem, tāpēc skaidras atbildes vietā varu izpaust savu filosofisko domu.
AtbildētDzēstManuprāt, indivīdam ir svarīgi apzināties to spēju robežu, kas ir tas, ko viņš spēj izdarīt, bet tajā pašā laikā svarīgs ir arī tas moments, ka indivīds zin to, ko viņš zin un pēc tāda principa vadoties arī darbojas. Pirmajā gadījumā var tikt apdraudēta efektīva indivīda spēju izmantošana, proti, ja jau viņš zin savas spēju robežas, kuras garantē viņam virsotnes, tas bremzē plašāka skata iegūšanu. Ar to es gribu teikt, ka cilvēks dzīvojot vidē, kurā viņš ir novērtēts un atzīts, traucē viņam sevi pilnveidot kādā citā jomā, jo nebūs pārliecība, ka viņš to var izdarīt maksimāli labi. Tāpēc šajā mirklī mēs pārejam pie tava otrā uzstādījuma par to, ka izdarot es uzzinu ko spēju paveikt. Tāpēc, manuprāt, agri vai vēlu šie abi apgalvojumi tiek saistīti un tikai saistīti tie spēj veicināt maksimāli efektīvu indivīda un sabiedrības attīstību.
Nu redz, šķiet, ka rakstot nonācu arī pie sava secinājuma.
Un arī es, protams, pievienojos labajiem Jaunā 09 gada vēlējumiem. Lai Jums viss iecerētais izdodas!
Veiksmi!
Interesants ieraksts, kas mani arī neatstāj vienaldzīgu!:)
AtbildētDzēstJa runājam par sasniegumiem, tad manuprāt, jāizšķir divu veidu zināšanas par spējām.
1) Pirmākārt, tās ir katra paša individuālās spējas, kas manuprāt tiek atklātas dabīgā procesā, kad mēs kaut ko sasniedzam. Nu, piemēram, es zinu, ka es varu noskriet 100m zem 10 sekundēm tikai tad, kad es esmu to izdarījis. Līdz ar to sanāk, ka manas spējas jau kļūst zināmas, kad es pats esmu sasniedzis rezultātu un varu sev teikt: "100m zem 10 sek. noskriet ir manās spējās!" Es īsti nevaru teikt, ka es spēju, kaut ko izdarīt, kamēr es to neesmu izdarījis.
2)Savukārt, ja mēs pieņemam, ka zināt savas spējas, nozīmē zināt kaut kādu vidējo spēju līmeni cilvēkiem, kas ir viņu spēkos (piem., iemācīties angļu valodu, iegūt auto vadīšanas tiesības), tad ir gadījumi, kad mēs nedrīkstam likt cilvēkam aprobežoties ar vidējo (piemēram, ja Enšteins būtu aprobežojies ar vidējā cilvēka sasniegumiem, tad viņš nebūtu tur, kur viņš bija). Es šeit runāju par ģēnijiem, bet no otras puses ir gadījumi, kad cilvēkam līdz vidējam līmenim ir tālu un tāpēc ir svarīgi sniegt cilvēkam informācīju par to ko vidējais cilvēks var sasniegt, lai motivētu viņu censties. Ja kāds neprot braukt ar mašīnu, tad viņam jārāda vairākuma piemērs, ka redz citi to var, a, kas tev par lietu, ka tu to nevari!?
neteikšu, ka pilnīgi visā iebraucu, bet man liekas, ka svarīgāk ir pazīt sevi. t.i. zināt savus limitus un galvenais, zināt kā tos pāsniegt, jo nav nekas tāds, kas būtu ārpus spēju robežas, protams, nepārspīlējot. jo zinot kā sevi motivēt var kaut ko riktīgi labu sasniegt. kaut kā tā. a kad tad īsti būs mums 1. debate?
AtbildētDzēstKārli, tikt skaidrībā ar savām spējām mēs mēģināsim otrdien!
AtbildētDzēstes arī labprāt otrdien piedalītos, tikai netieku
AtbildētDzēstGood Post.keep it up.
AtbildētDzēstSEO SERVICES
Hello
AtbildētDzēstActually i can not read your language.but i really feel your blog is very nit,simple and sober.I will definitely use a Google translator for reading such wonderful blog.
sea life