piektdiena, 2014. gada 26. decembris

Kā Rihards un Kristaps devās Varšavu lūkoties...

12. decembra vakarā mēs (Rihards Vosulis – Grigulis un Kristaps Gruševs) uzsākām ceļu uz Varšavu, lai piedalītos Warsaw OPEN 2014 debašu turnīrā. Ceļu aizsākām Rīgas autoostā un ātri vien rausāmies iekšā „LUX EXPRESS” autobusā, kuram bija tik ļoti izdevīgais piedāvājums braucienam uz Polijas galvaspilsētu un atpakaļ. Autobusā daudz vietas kājām, monitoriņi katram ar iespēju skatīties filmas, klausīties mūziku, pasērfot internetā. Īsi sakot – ceļš līdz Viļņai, kur mums bija jāpārsēžas, bija tīrais baudījums. Viļņā izkāpām no tik ērtā busiņa un pārsēdāmies pēc nosaukuma mazliet piezemētākā „Simple Express”. Lai gan visas piedāvātās ekstras bija būtībā tādas pašas, taču vietas kājām bija mazāk. Tas gan nebija īpaši pozitīvs fakts, jo no Viļņas līdz Varšavai bija jābrauc 8 stundas, bet ko gan neizdarīsi debašu vārdā.

Pēc garā nakts pārbrauciena, kurš nogurdināja vairāk kā Arta mūžīgi iedotās 2. vietas, beidzot bijām sasnieguši mūsu mērķi – Varšavas centrālo autoostu. Tur gan ieradāmies ļoti agri, ap plkst. 5:40 no rīta. Līdz ar to mums bija daudz laika, līdz varēsim iečekoties savā hostelī, kurš mums bija rezervēts uz plkst. 14:00. Tā kā neredzējām kādu labāku alternatīvu, nolēmām doties uz bibliotēku, jo bijām itin droši, ka tur būs iespējams uzlādēt datorus un telefonus, kā arī tikt pie interneta. Uzsākām bibliotēkas meklēšanas misiju. Varšava nav gluži Valmiera, kur visu var mierīgi sasniegt ar kājām, tādēļ kluci nogājām itin iespaidīgu, līdz atradām nepieciešamo ēku... vismaz mums tā likās. Jo, kā izrādās, šī bibliotēka nebija publiskā bibliotēka, kā mēs bijām cerējuši. Tad nu vīlušies nolēmām staigāt pa pilsētu. Turpat netālu no bibliotēkas pamanījām skolēnu bariņus, kuri visi kā viens plūda uz kādu moderna izskata ēku. Iegājuši pačekot, kas tur īsti notiek noskaidrojās, ka tas ir Kopernika zinātnes muzejs. Vieta, kur ir dažādi interaktīvi zinātniski rīki, kuri lieliski izskaidro fizikas un kosmosa likumus. Tā kā mums nekas labāks nebija padomā, tad nolēmām samaksāt 16 zlotus (rupji rēķinot 4 euro) un metāmies zinātnes skavās. Ko apskatīt bija daudz, turklāt tas bija ļoti interesanti, tādēļ  stundas paskrēja nemanot. Dažbrīd nevarēja saprast, kuri ir vairāk ieinteresēti, mēs vai skolēnu bari, kuru tur tiešām bija daudz.

Tad nu beidzot jau praktiski bija situsi stunda, kad varējām beidzot tikt nolikt mantas un ierušināties savā hosteļa istabā. Istabiņā palikām ar 2 studentiem no Polijas, kuri arī piedalījās turnīrā. Piektdien bija paredzēta arī meistarklase pie turnīra galvenā tiesneša Michael Shapira, kurš ir viens no pasaules labākajiem debatētājiem un Vīnes European Universities Debating Championship 2015 galvenais tiesnesis. Tad nu visi debatētāji kopīgi devāmies izmantot šo iespēju. Meistarklasē mācījāmies par to ,kā veidot savu runu tā, lai citu komandu runas izskatītos daudz mazsvarīgākas, no kuras puses un kad labāk pieņemt jautājumus, kā reaģēt uz pēkšņām izmaiņām debates laikā un daudzas citas ļoti noderīgas lietas. Tāda līmeņa meistarklasi Latvijā, vismaz es, neatminos klausījies.

Kad šī oficiālā daļa bija beigusies devāmies uz vienu no pilsēta bāriem, kur norisinājās „ice breaking” ballīte. Respektīvi, pasākums, kur pie glāzes ūdens vai kāda ūdens izstrādājuma bija iespēja vairāk iepazīt citus turnīra dalībniekus un padarīt visu gaisotni daudz mazāk formālu, jo debašu cilvēki taču ir jautri ļaudis. Nākamais rīts iesākās itin smagnēji, jo došanās uz turnīru bija paredzēta jau 7:50, bet socializēties bijām beiguši itin vēlu. Lai vai kā, bet visi kaut kā izrausās no tik siltajiem Puffa hostel apartamentiem un devās uz vidusskolu (jā, pirmā turnīra diena norisinājās nevis augstskolā, bet vidusskolā). Pavisam ne pēc ilga laika sasniedzām savu galamērķi.

TURNĪRS

Turnīrā bija paredzēti 4 raundi, katrā no tiem 7 minūšu runas (angļu valodā). Pēc 4 raundiem 8 labākās komandas (kopā bija 40 komandas) iekļūst pusfinālā. Turnīrā bija ieradušās daudzas spēcīgas un ne tik spēcīgas komandas no daudzām Eiropas valstīm – Polijas, Latvijas, Vācijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Turcijas, Slovākijas u.c. Komandu skaits, kā jau minēju, bija 40. Bet diemžēl pāris komandas bija nolēmušas nepagodināt turnīru ar savu klātbūtni, tādēļ tika izveidotas pāris „swing” komandas, kuras sastāvēja no turnīra tiesnešiem.


Pēc īsajām oficiālajām uzrunām un pamata jautājumu noskaidrošanas turnīrs varēja sākties.
Pirmā rezolūcija: THW kick Turkey out NATO.
Mums ar Kristapu patrāpījās 2. valdības loma. Nopriecājāmies, ka neesam 1. valdībā, jo nebijām absolūti droši kādēļ tas būtu jādara. Istaba noformējās ļoti spēcīga, jo tajā bija pagājušā gada čempioni, kā arī vēl kāda komanda, kura vēlāk spēja iekļūt pusfinālā. Pati debate galvenokārt ievirzījās par jautājumiem, kuri saistīti ar musulmaņiem un ISIS. Debatē uzvaru izcīnīja pagājušā gada čempioni. Mums ar Kristapu nācās samierināties ar 4. vietu, kas mums šķita mazliet netaisni, jo 3. vietas komanda praktiski nedeva mums materiālu ar kuru strādāt. Bet nu kā ir tā jādzīvo. Pēc šīs debates nospriedām, ka sliktāk jau vairs nebūs.

Otrā rezolūcija: THBT female workers should create and join women only worker unions.
Šajā debatē mums tika 1. valdības loma. Man, kā cilvēkam ar dažbrīd divdomīgiem izteicieniem, nācās nemitīgi piedomāt pie tā ko saku, jo tas ko teicu nereti balansēja uz feminisma robežas. Centāmies cik spējām, lai izskaidrotu kā sievietes ir atšķirīgas un kāpēc viņām vajag tikai sieviešu arodbiedrības, taču acīmredzot mums tas neizdevās īpaši pārliecinoši. Debatē ieņemta 3. vieta. 

Trešā rezolūcijas info slaids: In Poland statues and paintings depicting a Jewish person holding coins are known as „The Lucky Jew”. These are widely bought or given as token of good luck and are said to bring financial gain to owners or inspire them to be finansially responsible.
Trešā rezolūcija: THBT Polish goverment should ban the selling and creation of „Lucky Jew” tokens.
Tikuši pie otrās opozīcijas lomas mēs centāmies izdomāt kādēļ tas nebūtu jādara. Tā kā mūsu istabā nebija nevienas komandas no Polijas, tad debate vairāk izvērtās diezgan vispārīga. Maz tika runāts tieši par poļu cilvēcisko faktoru. Mūsu runas nenoliedzami bija pašas atraktīvākās un uzmanību saistošākās, bet tā kā 1. valdība lieliski bija nodefinējusi savus argumentus uz kuriem, diemžēl, 1. opozīcija nelika neko prātīgu pretī, mēs debatē ieņēmām 2. vietu. Kā vēlāk noskaidrojām no citām komandām, tad mūsu aizdomas par to, ka Polijas komandām bijusi priekšrocība apstiprinājās, jo kā izrādījās, tad gandrīz visās istabā uzvarējušas vietējās komandas, kurām bija vairāk ko pateikt šajā sakarā.


Bija pienācis laiks 4. raundam. Lai gan mēs ar Kristapu apzinājāmies, ka tikt pusfinālā mums cerību vairs nav, bijām apņēmības pilni izcīnīt 1. vietu pēdējā raundā, lai turnīrs būtu aizvadīts ar augšupejošu līkni – no 4. uz 1. vietu.
Ceturtā rezolūcija: THBT Left wing liberals are justified in participating in non violent activities aimed at obstructing right wing conservatives from reaching the voting ballot. (For examples: obstruction of transport, hiding documents and spreading misinformation)
Pēdējais raunds kā vienmēr ir slēgts, bet vēlāk noskaidrojām, ka arī šajā debatē ieņēmām 2. vietu. Tas mūs pagalam neapmierināja, jo ticējām, ka pēdējo raundu esam uzvarējuši.

Līdz ar to pēc 4 debašu raundiem dabūjām 5 no iespējamajiem 12 punktiem. Kā vēlāk noskaidrojās, lai iekļūtu pusfinālā bija nepieciešami vismaz 8 punkti, turklāt bija jābūt labiem spīkeru punktiem. Pēc ceturtā raunda vārds tika dots tiem, kuri vēlējās noreklamēt savu turnīru. Mēs šo izdevību nelaidām garām un izstāstījām par ViA DK turnīru, kā galvenos punktus uzsverot lielisku organizētību, kā arī pasakaino ballītes vietu (Avotus) un skaistās latviešu meitenes.
           
Pēc turnīra pirmās dienas visi devās atpakaļ uz hosteli, jo bija vēl dažas stundas laika līdz vakara neformālajai daļai. Atmosfēra bija jauka, jo visi pasprieda debates un iepazina cits citu tuvāk, jo ne jau katru dienu satiec cilvēkus no visas Eiropas.
  
Nākamajā rītā sākās pusfināla raundi, kuros iekļuva tikai patiešām spēcīgas komandas, kuras angļu valodu pārvaldīja plūstošāk kā mēs latviešu.
Pusfināla rezolūcija: This house, as Cuba, would announce that it is halting all Ebola Aid to western Africa until the American Embargo is lifted.
Pusfināls, kuru mēs vērojām bija tiešām kvalitatīvs un aizraujošs. Galvenokārt debate izvērtās par to vai Kubai vajag embargo atcelšanu vai nē.

Pēc pusfināla sekoja pusdienas un paziņojums par komandām, kuras iekļuva finālā.
Fināla rezolūcija vēstīja: THBT the EU should offer all African-Americans in the United States permanent permission to stay and work in the EU.
Debatē, pašsaprotami, tika tikai spēcīgākās komandas. Galvenais jautājums ap kuru debate grozījās bija par to, kādēļ tieši melnādainajiem no Amerikas dot šādas iespējas un kā tas ietekmēs Eiropas un Amerikas ekonomiku.
Uzvaru izcīnīja komanda Gogol Bordello ar dalībniekiem Martyna Stysło and Manos Moschopoulos.


Pēc turnīra mums ar Kristapu bija vēl 8 stundas līdz autobusam. Nolēmām šo laiku īsināt aizejot uz Otrā Pasaules kara muzeju, kuru mums apmeklēt bija ieteikusi Līga. Muzeju it kā atradām, bet nesapratām vai jau ir pārāk vēls vai vienkārši nezinām kā tikt iekšā, bet fakts kā tāds, ka to neapmeklējām. Nolēmām aiziet uz kinoteātri un noskatīties kādu filmu laika īsināšanai. No sirds izvazājāmies pa iepirkšanās centru, kurš bija tiešām milzīgs un devāmies skatīties filmu. Kad filma tuvojās kulminācijai Kristaps (laimīgā kārtā) konstatēja, ka mums jāsteidzas uz autobusu. Kaut gan autoosta atradās burtiski turpat pāri ielai, mums nebija ne jausmas, kur ir mums nepieciešamais termināls. Rikšiem skrējām uz autoostu un nespējam atrast mums nepieciešamo vietu. Vaicājām darbiniekiem, taču tie arī norādes stāstīja kā nu kurais. Pēc izmisumā noskraidītām vēl vairākām minūtēm un domas, ka ļoti iespējams, ka nāksies Polijā uzkavēties vēl ilgāk, betidzot atradām tik izmisīgi meklēto pieturu. Un labi, ka tā, jo jau pēc 2 minūtēm autobuss uzsāka kustību un nevienu nebūtu gaidījis.

Raksta autors: Rihards Vosulis-Grigulis
Rediģēja: Līga Bērzkalne (jo Rihards, acīmredzot, ir bijis tik aizrāvies ar stāstiem par Varšavu, ka bija uzrakstījis veselas 6lpp)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru