Valdības argumenti bija:
- Tradicionālā pamata izglītības sistēma neļauj katram indivīdam izpaust savas īpašās radošas tieksmes. Katram indivīdam ir savas spējas un talanti, kas nav iekļaujami kopējā, visas sabiedrības veidotā izglītības modelī, un apslēpē talantus. Ja sākotnēji indivīdi ar atsevišķām spējēm tiek iekļauti kopējā rāmi, tad tie iemācās domāt šajā ietvarā un vēlāk nespēj izpaust, iespējams savu radošumu, jo viņiem jau ir iedota kaut kāda sistēma iekš kuras jādomā (pieraduši pie tās) un viņi vairs nespēs domāt "out of the box", kas bieži vien ir nepieciešams, piemēram, dažādu problēmu risināšanai.
- Atzīmju sistēma nav motivējoša. Pašreizējā sistēmā atzīmju vērtējumu izlkšana ir tendēta uz vienveidīgu motivāciju - tikai labs (10 balles) vai slikts (1 balle). Taču tas, kas ir labs vienam nenozīme, ka tas būs labs citam. Un skolēniem, kam nepadodās, piemēram, matemātika, zūd motivācija. Veidojas vienveidīga sistēma - vai nu tu esi pareizs vai nepareizs.
- Izglītības sistēmas vide un prasības, ko uzspiež pašreizējā izglītība rada pārslodzi, kas noved pie psiholiģiskām traumām. Ja skolēnam jau pašos pamatos tiek uzspieststi atsevišķu priekšmetu kopums (piem., latviešu valoda, matemātika, literatūra), kas iespējams viņam nemaz nepadodas, tad skolēnam rodās pārlieku liela slodze un tā vietā, lai skolnieka uzmanība tiktu koncetrēta uz to, kas viņam patīk un padodās, viņš mācās daudz nevajadzīgu lietu, kas noved pie pārslodzes un izraisa psiholoģiskas traumas.
- Pamtzināšanas ir nepieciešamas, lai veidotu daudzpusīgu skatu uz dzīvi Ir nepieciešmas iedod pamatzināšanu rāmis, kas dod ieskatu daudzās zinānēs, bet limitētā daudzumā, lai zinātu, kādas lietas ir būtiskas un pēc tam vēlākas izglītības sistēmas indivīds savu izvēli var balstīt uz savām vēlmēm un talaniem.
- Pamatzināšanu bloki ierobežo cilvēku un veido disciplīnu, kas nepieciešama, lai nebūtu nepakļaušanās citās jomās. Ja iedzīvotāji jau pašos pirmsākumos viedosies kā indivīdi (katrs ar savām atšķirīgām vēlmēm un vajadzībām, kuras mēģinās), tad nepakļaušanas un individualitātes pieeja izpaudīsies visās jomas. Piemēram, indivīdi nevēlēsies pakļauties arī likumiem un citām sabeidrības visparpieņemtām normām, kas nepieciešamas vienotai sabiedrības funkcionēšanai. Tapat arī iekļaut konkrētā rāmī nepieciešams lai veidotu sabiedrības kopumu, nevis atsevišķus indivīdus.
- Indivīda izvēle jau primssākumos novēdīs pie populārāko nodarbošanos pārprodukcijas. Sākuma izvēle, kad indivīds koncentrējās uz nozari, kas "it kā" viņam padodas , viņš neizvēlēsies to kas viņam padodās, bet gan to kas sabiedrībā dominē, kā "labs". Jo sabiedrības doma un sociālās lomas vērtības (kas izpaužas caur ģimeni vai citiem sabiedrības locekļiem) atstāj pārāk spēcīgu iespaidu uz indivīda izvēli, lai viņa izvēlē nenāktu no iekšas, bet gan no sabiedrībā vispārpieņemtām normām. Tādējādi viņa izvēle neattīstītīs ne viņa patiesos talantus, ne sabiedrībai būs labums no indivīda, jo vairāki vēlēsies piemēram būt mākslinieki, aktieri, vai citas profesijas, kas sabiedrībā būs populārā. Galarezultātā veidosies haos.
Šie bija debates pamata argumenti. Ja kādam ir kādas idejas par to kādi vēl varētu būt argumetni, vai arī kādas var būt esošo argumetnu vājās puses, nekautrējieties, bet komentējiet vai arī izveidojiet jaunu ziņu ar Jūsu argumentu vai argumentācijas plūsmu! :)
Par trešo opozīcijas argumentu - tur varētu mēģināt atspēkot ar to, ka tieši mazotnē indivīds var izvēlēties to, kas viņam tiešām patīk un padodas, jo tieši tad, kad mēs izvēlamies savu jomu pēc vidusskolas, mēs vairāk domājam par nākotnes karjeru, un nereti izvēlamies to, kas ir pieprasīts, nevis to, kas tiešām no sirds patīk. Un tieši šī iemesla dēļ rodas populāro profesiju pārbagātība - jo ejam mācīties augstskolā nevis to, kas interesē, bet to, kas ir pieprasīts.
AtbildētDzēst/tā lūk es domāju :) /
Es arī vēlējos piebilst kaut ko par opozīcijas 3. argumentu.
AtbildētDzēstNebiju klāt debatē, bet tomēr lasot pirmos divus opozīcijas argumentus, 3. arguments šķiet kā pretruna 1. argumentam. Ja 1. arguments ir par to, ka ir nepieciešams ielikt sabiedrību rāmī, lai tā spētu pilnveidīgāk funkcionēt, tad trešais arguments, kurš ir par to, ka visi cilvēki ies uz vienveidīgām nozarēm- tādām, kuras pašlaik ir aktuālas un populāras, manuprāt, ir pretrunā ar pirmo, jo ja jau ir labi sabiedrību ielikt rāmjos, tad ir arī labi, ja visi iet uz to, kas ir aktuāls un pieprasīts, jo ja jau tas ir pieprasīts, tas nozīmē, ka tas ir vajadzīgs un ja sabiedrības lielākā daļa iet uz to, tad tieši tādā veidā šo sabiedrību var ielikt rāmjos un kontrolēt.